Drošībā – zem jumta

Jumta konstrukcijas sastāv no slīpi novietotām spārēm, kas balstās uz mājas sienām vai horizontālām sijām. Uz starpstāvu sijām tiek montēti griesti un klātas grīdas. Spāres tiek apšūtas ar horizontālām koka latām, uz kurām tālāk stiprina jumta segumu. Visbiežāk jumta konstrukciju veido no tradicionālā kokmateriāla. Visas jumta konstrukcijas ir pakļautas slodzei, un to izgatavošanai der tikai labas kvalitātes kokmateriāli, kuru tehniskos parametrus reglamentē būvnormatīvi. Ja spāre būs no nekvalitatīva materiāla, jumts, piemēram, zem biezas sniega segas, var deformēties. Koksnes vēlamais mitruma procents ir ap 18%. Ja koksne ir pārāk mitra, to vēlams apstrādāt ar koksnes bakterioloģiskās aizsardzības līdzekļiem. Ja koka konstrukcijas uz jumta jau ir paspējušas apžūt, tad speciāla pret bakterioloģiskā apstrāde nav obligāta. Arī jumta konstrukciju papildapstrāde ar pretpirēnu nav obligāta. Ja nu kāds saimnieks grib būt drošs par koksnes vispusīgu aizsardzību, viņš jumta konstrukcijām var iegādāties gatavus, rūpnieciski impregnētus kokmateriālus, piemēram, vannā impregnētus ar pretdegšanas sastāvu vai arī augstspiediena tvertnēs impregnētus ar pretbaktēriju sastāvu. Impregnēšana koksni iekrāso brūnos vai zaļganos toņos. 

Masīvo koka spāru un siju izgatavošanai nepieciešams daudz laba lietaskoka. Tas ir dārgs, un kokmateriāla cenām pasaulē ir tendence augt. Tādēļ modernās arhitektūras vajadzībām plaši izmanto līmētas koka konstrukcijas, kas ļauj realizēt īpaši sarežģītus arhitektūras uzdevumus. Kā jaunumu būvniecības materiālu tirgū var minēt jumta spāres, kas izgatavotas no stikla šķiedras kompozītmateriāla FRP (fiberglass reinforced plastics). Tās ir tehniski izturīgas, ar labu uguns aizsardzību un ķīmiski stabilas, nepakļaujas sāls vai ūdens iedarbībai. Šādas spāres lieto arī privātmājās. Jāatzīmē, skrūvju noturība kompozītmateriālam ir lielāka nekā kokmateriālam, tātad jumts būs vētras laikā grūtāk noplēšams. Ja salīdzina cenu attiecības, mājā kompozītmateriālu sijas var izmaksāt lētāk nekā no kokmateriāla gatavotās, toties mazāka šķērsgriezuma lāgām būs ekonomiskāk izmantot kokmateriālu. 

Modernu māju būvniecībā var izmantot arī “Posi-Joist” koka–metāla sijas, kas paredzētas lielākām noslodzēm. Tā kā šīs sijas ir dobas, tajās viegli ievietot inženierkomunikācijas. Relatīvi nesen Latvijas tirgū parādījās “I-Beam” sijas jumtiem. Tās tiek izgatavotas, starp divām koka brusām ielīmējot OSB plāksni, kas nodrošina konstrukcijas izturību pret vertikālo slodzi. Spārēs viegli veidot instalāciju izgriezumus un stiprināt dažādas konstrukcijas. 

Visbeidzot mājas cēlājam ir iespējams iegādāties jau gatavas, fabrikā ražotas jumta kopnes, kas būvniecības procesu pasteidzinās. Elementus no sausas koksnes, kas impregnēta ar antiseptiķiem un antipirēniem, precīzi sazāģē CNC darbgaldi. Detaļu savienošanai izmanto augstspiediena presi un speciālas perforēta tērauda plāksnes. Ražojot jumta sastāvdaļas šādā veidā, tiek mazāk patērēta koksne, kas samazina jumta izmaksas. Jo vienkāršākas jumta konstrukcijas, jo tās drošākas. Katrs lieks lauzums vai savienojums rada mitruma caurspiešanās risku. Vienkāršākā – vienslīpes jumta konstrukcija paredz nokrišņu novadīšanu uz vienu pusi. Šādujumtu parasti veido nelielām ēkām, tās var būt arī saimniecības ēkas vai dārza mājiņas. Viens no izplatītākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem jumta konstrukciju veidiem ir divslīpju jumts. Tassastāv no divām vienāda platuma virsmām, kuras augšā savieno jumta kore. Nokrišņu novadīšana notiek uz abām pusēm. Divslīpju jumta priekšrocība ir tā vieglā kopšana, kā arī iespēja uz tā montēt gandrīz jebkuru jumta segumu. Mansarda tipa jumts sastāv jau no četrām plāksnēm. Katrā divslīpju jumta plāksnē tiek veidots lauzums, kura zemākās slīpnes ir stāvākas. Tas sniedz iespēju mansardā veiksmīgāk izveidot dzīvojamās telpas. 

Četrslīpju jumta konstrukcija ir nedaudz sarežģītāka par mansarda tipa jumtu, tāpēc jumta uzlikšanas izmaksas ir augstākas. Nokrišņi tiek novadīti pa visām četrām jumta plaknēm. Veidojot jumta konstrukcijas, nevajadzētu aizmirst par lūkas izveidi, kas atvieglos nokļūšanu uz jumta plaknes. Pastāv iespēja izvēlēties lūku ar stiklu, lai bēniņos dienā būtu dabiskais apgaismojums. Siltinātos bēniņos arī lūka var būt siltumnoturīga – ar dubultu stiklu. Zinātāji stāsta, ka pirms kāda laika pieprasīts bijis 30– 40 grādu slīps jumts, ko veido vienkāršas, ekonomiskas konstrukcijas, taču šobrīd cilvēki acīmredzot ir kļuvuši turīgāki, jo atļaujas jumtam veidot sarežģītākas un dārgākas formas. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka katram jumta seguma veidam ir minimālais konstrukciju slīpums, uz kāda to vēlams uzstādīt. Speciālisti skaidro, ka, salīdzinot jumtus ar 30 vai 45 grādu slīpumu, materiālu izmaksas lēzenākajam būs par 15% mazākas nekā stāvākajam, toties stāvāks jumts labāk novadīs nokrišņus un būs staltāks. Jāņem vērā, ka stāvāks jumts būvi padara pamanāmāku. Un, ja jau liek dekoratīvu jumta segumu, piemēram, dakstiņus, tad jumtam jābūt pietiekami stāvam, lai krāšņumu katrs ciemiņš varētu redzēt. Latvijas klimatiskajos apstākļos stāvāks jumts arī veiksmīgāk tiek galā ar biezās sniega kārtas radīto slodzi. Rēķinot uz jumta laukuma kvadrātmetru, slodze sanāk mazāka, turklāt no stāva jumta sniega kārta labi noslīd. 

Jumts ir viens no svarīgākajiem mājas elementiem. Slikti uzlikts jumts var laistcauri ūdeni, kas uzkrāsies sienās un bojās mājas konstrukcijas vai applūdinās dzīvokli un radīs problēmas ar elektroinstalāciju. Tāpēc jācenšas jumta veidošanu uzticēt kvalificētiem jumiķiem, uz kuru darba kvalitāti var paļauties.

Avots: LATVIJAS AVĪZE
Autors: ANDRIS OZOLIŅŠ